Jautājums psihologam:

labdien!

saksim ar to, ka mes ar miloto cilveku nodzivoam kopa 6 gadus,ir meita-vinjai 3.pedejais gads kluva neizturams-dzersana,draugi,tusini kluva svarigaki par mums,ta mes izshkiramies.gadu kopa nedzivojam,pedejo menesi dzivoju ar citu.likas nu ta beidzot ari es esmu laimiga,bet tad...

meitas krustevam bija kazas,kur nu mes visi ari satikamies,maza ari bija lidzi.es pret vinju izturejos diezgan vesi,nu ka draugi pajokojamies,pasmejamies,bet tad uz vakara beigam asaras nema virsroku un ne tikai man,bet ari vinjam.abi iedomajamies,ka ari mes varetu but tikpat laimigi,ka jaunais paris,bet tad man pakal atbrauca mmans tagadejais puisis un mes aizbraucam prom,lai gan negribejas...

tacu jau nakamaja diena meitinjas tetis piezvanija,un ludza mani atgriezties atpakal,teica,ka manishoties,jo jau ta dzersanas del pazaudeja darbu,gimeni.solija ka mainisies.es jau sakravaju mantas,bet tad izpludu asaras,jo saku domat par tagadejo.ir jau ari bail atgriezties,jo tadu dzivi,ka bija ieprieks,es vairs negribu,bet vinja asaras ari bija patiesas,es jutu,ka vinjs mani vel arvien mil,ari meita vinju.vai milu vinju es?es nezinu,varbut tas ir tikai atminjas?vabut atstat visu pa vecam,es nezinu.es ludzu vinjam paris dienas pardomam...

tagad esmu apjukuma.ko darit?glabt gimeni,vai atstat visu pa vecam un palikt ar tagadejo puisi,lai gan neeesmu parliecinata tagad,vai  milu vinju?

palidziet man ludzu!paldies!

Inta

Labdien, Inta!

Lielu spēku prasa mainīt kaut ko ikdienas dzīvē - ieradumus, domas un rīcību. Vienreiz jau to spēji, izšķiroties ar vīru, kurš savas ikdienas problēmas risināja ar alkohola un uzdzīves palīdzību, tādējādi nodarot pāri gan Tev , gan meitiņai. Pieļauju, ka tas bija grūts lēmums tavā dzīvē. Tikpat grūti ir uzsākt jaunu dzīvi, satikt citu cilvēku, ar kuru kopā  ir saskaņa, rūpes vienam par otru. Bet Tu to spēji!

Katra šķiršanās ir tomēr tuva cilvēka zaudējums un līdzīgi kā izdzīvojot sēras, cilvēks iziet cauri dusmu, vainas, žēluma, skumju periodam. Un šī perioda ilgums katram var būt citādāks. Pārāk mazs laiks vēl ir pagājis ,lai sāpes par piedzīvoto, kā arī šķiršanos būtu izsāpētas , iespējams ,ka esi vēl tajā periodā, kad vainu par šķiršanos saredzi sevī, dominējošas ir labās atmiņas, šķiet, ka visu var sākt no gala, katrs mainīsies un viss būs citādi.....uzjundī emocijas par skaisto, bijušo, kas neapšaubāmi ar ir bijis un šķiet, ka viss var būt atkal kā bija – skaisti.

Bet cilvēki ir tie paši..un Tu zini kā meitiņas tēvs reaģē uz problēmām un stresu. Cilvēks var mainīties tikai tad, kad to vēlas patiesi, ne mirkļa iespaidā un reāli to ar darbiem ar pierāda. Un tas nav viegls un īss process, bet prasa lielu gribasspēku un cīņu ar sevi. Solīt izdarīt vēl nav rezultāts. Vai Tu droši vari apgalvot sev, ka viņam pietiks gribasspēka un motivācijas mainīties? Vai Tu vēlies uzņemties atbildību par rezultātu? Un kāds tad viņš vēlas kļūt, kāds būs tas gala rezultāts ,kā viņš pats uzskata, cik daudz un ko spēs mainīt? Un ko vēlies Tu pati redzēt!

Lēmums Tev ir jāpieņem pašai, bet kārtīgi izsverot to, kādā dzīves periodā Tu atrodies un skaidri , bez emocijām atbildot sev vai patiešām tici, ka Tev zināmais cilvēks spēs izmainīt sevi tā, ka kopdzīve Tev būs pieņemama.

Ar cieņu un veiksmi vēlot, Inese

 Lai turpmāk saņemt jaunas ziņas tieši uz epasta, spiediet šeit