Labdien, Agnese!

Izklausās, ka esat sevis izzināšanas procesā un vēlaties rast iespēju palīdzēt sev grūtos dzīves brīžos. Iestrēgšana ir dabisks process, kad cilvēks ir ceļā uz kādu noteiktu mērķi. Tomēr svarīgi apzināties kā šo iestrēgšanas brīdi novērst vai virzīt tālāk. To varētu skaidrot kā brīdi, kad ir iespēja izvērtēt, kur esmu, ko šeit daru un vai vispār esmu, vai neesmu uz pareizā ceļa

Domājot par Jūsu pieķeršanās stāstu, gribas teikt, ka cilvēks ir sociāla būtne, tad iespējams arī saprotams kādēļ vēlaties kādam pieķerties. Dzīve ir kā piedzīvojumu grāmata, Jūs varat to šķirstīt šurpu – turpu, kavēties atmiņās, bet varat arī izvēlēties šajās lapās vairāk neskatīties!

Patiesi ieteiktu Jums apmeklēt psihologu, jo tas varētu būt veids kā atrast tieši savas pareizās atbildes noteiktā dzīves ceļā!

Saulainas dienas Jums!
Laima

Sveicināti, Agnese!

Lai apzinātu adopcijas nosacījumus aicinu Jūs iepazīties ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.111, kuri nosaka kārtību, kādā adoptējami bērni. Sk.šeit: http://likumi.lv/doc.php?id=72987

Informēju arī, ka adopcijas norises gaitu pārrauga bāriņtiesa, tādēļ ja esat nolēmusi uzņemt bērnu savā ģimenē, tad jāvēršas šajā institūcijā, kas atrodas Jūsu deklarētās dzīvesvietas pašvaldībā.

Labklājības ministrija ir izstrādājusi detalizētu informāciju, kur soli pa solim varat iepazīties ar to, kā tiek organizēta un izskatīta adopcijas kārtība. Nepieciešamo informāciju varat apskatīt šeit: http://www.lm.gov.lv/text/1550

Lai Jums veicas!

Atbildi sagatavoja: sociālā darbiniece Laima Valpētere

Labdien, Agnese!

Vispirms vēlos teikt paldies par uzdrīkstēšanos atklāt un runāt par grūtībām kādas esat novērojusi savā ģimenē. Diemžēl alkohola atkarība ir plaši izplatīta un vairums alkohola atkarīgie cilvēki paši saviem spēkiem nespēj pārvarēt savu atkarību. Un līdzīgi kā Jūsu vecāku gadījumā tie to nemaz neatzīst. Atkarība var sākties ar pavisam parastu iedzeršanu piektdienu, sestdienu vakaros vai tikai svētku reizēs, tā var veidoties vairāku gadu garumā un cilvēks to patiesi pats nemaz nemana. Tipiskākais atkarīgā viedoklis parasti skan tā: „Es visu kontrolēju, es pats varu visu jebkurā brīdī pārtraukt!” Alkohols tā ir slimība, lai to izārstētu cilvēkam ir nepieciešama speciālistu palīdzība. Palīdzību alkohola atkarībā var sniegt sociālais darbinieks, psihologs, psihoterapeits, psihiatrs, vai atkarības profilakses speciālists. Šie ir profesionāļi ir kompetenti palīdzēt rast risinājumu dažāda rakstura problēmās un arī alkohola atkarības gadījumā varat vērsties pie tiem, ja vēlaties palīdzēt saviem vecākiem. Sadarbībai jābūt regulārai, jo persona, kas pārtraucot lietot alkoholu jebkurā brīdī pastāv risks „krist atpakaļ” un pielietot zināmos uzvedības modeļus, jo jaunus uzvedības/ darbības ir grūti uzreiz mainīt. Tomēr darbs visveiksmīgāk ir iespējams, tad ja pati persona ir motivēta mainīt savu dzīvi un iesaistīties problēmas risināšanā, pretējā gadījumā tā ir lieki iztērēta enerģija. Protams, saprotama Jūsu vēlme vecākiem palīdzēt, tāpēc ieteicams ar vecākiem par to runāt. Svarīgi ir pašam izprast notiekošu un veidot sarunu par novēroto, izrādot rūpes un nenosodīt!

Jāteic, ka Jūsu vēstulē ir jūtams, ka esat norūpējusies par saviem vecākiem. Un tas ir pavisam saprotami, jo tā ir Jūsu ģimene un Jums tā nav vienaldzīga. Tāpēc būtiski, lai saprastu, kas tieši Jums palīdzētu sniegt atbalstu vecākiem un, lai rast spēku sevī, ieteiktu Jums apmeklēt atbalsta vai pašpalīdzības grupas atkarīgo cilvēku tuviniekiem. Ja dzīvojat Rīgā, tad šos pakalpojumus varat saņemt bez maksas. Pievienoju vienu no piemēriem, kur varat painteresēties vairāk par pašpalīdzības grupām:

http://www.ld.riga.lv/tl_files/socdienests/DC%20Ridzene/DC%20Ridzene-Paspalidzibas_nodarbibu_saraksts-v1_2013.PDF

Nepārvērtiet vecāku problēmu par savu, jo tad nemaz nemanot kļūsiet par līdzatkarīgu personu. Vecākiem pašiem ir jāiemācās tikt ar savu dzīvi galā, tāpat atrast dzīves jēgu. Atkarīgās personas bieži meklē kādu, kas uzņemtos rūpes par viņiem, esot bezpalīdzīgi un nevarīgi.

Lai Jums jauka diena!

Labdien, Anna! Priecājos, ka izrādāt interesi par sociālā darbinieka profesiju. Jāteic, ka neesat vienīgā, kurai ir radies šāds jautājums, diskusijas par šiem jautājumiem ir radušās arī starp daudziem sabiedrības locekļiem. Līdz ar to pieņemu, ka Jums sniegtā atbilde noderēs arī citiem interesentiem un mūsu portāla lasītājiem.

Ja vēlaties apgūt sociālā darbinieka profesiju, tad pašreiz Rīgā šādas studiju iespējas piedāvā tādas augstākās izglītības iestādes kā Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte, Psiholoģijas augstskola, Vadības un sociālā darba augstskola „Attīstība”, Latvijas Kristīgā akadēmija, savukārt ārpus Rīgas iespējams studēt Daugavpils Augstskolā vai Liepājas Universitātē. Detalizētu informāciju par studiju programmu vai studiju norisi skatiet augstskolu mājas lapās.

Informācija par sociālā darbinieka prasmēm iesaku apskatīt profesijas standartā. Pieejams internetā:

 http://www.niid.lv/files/prof_standartu_registrs/socialais_darbinieks.pdf

Savukārt, runājot par Jūsu jautājumu izskaidrot sociālā darba ideju, saskatu nepieciešamību atsaukties pēc Latvijas likumdošanas Sociālās palīdzības un pakalpojuma likumu, kas nosaka, ka sociālais darbs ir: „profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus” (..)Sociālā darba mērķis ir palīdzēt personai, ģimenei un personu grupai noteikt, atrisināt vai mazināt sociālās problēmas, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmas. [1]

[1] Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums 

Ceru, ka būšu palīdzējusi atrast atbildi uz Jūsu jautājumu! Vēlu veiksmi Jums turpmāko ceļu meklējumos!

Ar cieņu, sociālā darbiniece Laima Valpētere

Labdien Inga!

Pēc Jūsu stāsta saskatu datorspēļu atkarību Jūsu vīram un līdzatkarības iezīmes arī Jums. Jūs stāstāt, ka vīrs pēc atlaišanas no darba bija depresīvs, šobrīd spēlē datorspēles un pat pēc Jūsu lūgumiem un darbībām situācija nav mainījusies. Tomēr vēlos Jūs iedrošināt nepadoties un neatstāt esošo situāciju tādu kāda tā ir pašreiz! Neatstājiet ne sevi, ne bērnus novārtā, jo Jūsu un vīra spēkos situācija ir izmaināma, ja vien problēma tiek atzīta. Nevainojiet sevi un neignorējiet savas sajūtas, jo tās Jums šobrīd pasaka būtisko! Līdz ar to, noteikti ieteiktu gan Jums, gan vīram meklēt atbalstu pie psihologa vai atkarības profilakses speciālista, kura apmaksu var izskatīt Jūsu pašvaldībā esošais sociālais darbinieks.

Papildus informācija par Rīgā esošajiem atkarības profilakses speciālistiem sk,šeit:

http://www.narcomania.lv/pub/index.php?id=125&gid=60&lid=601

Vēlu veiksmi un harmoniju Jums un Jūsu ģimenei!

Ar cieņu, sociālā darbiniece

Laima Valpētere