Atvainojos par haotisko tekstu un kļūdām.

Iveta

Labdien, Iveta

Veidojot savu jauno ģimeni katrs cilvēks kopā nāk ar savu attiecību, attieksmju, vērtību un uzskatu „čemodānu”, kas nāk no savām – vecāku ģimenēm, saliek to kopā un izsijā, kas der/neder nu jau citai, jaunai ģimenei, tādējādi veido jaunu modeli, ar kuru ir apmierināti abi. Un parasti jaunajai ģimenei ir citi uzskati par to, kā ir jādzīvo, sākot ar sīkumiem, piemēram, par to, kad un kā un vai vispār ēst brokastis.

Dzīvojot kopā ar vecākiem, ļoti viegli veidojas auglīga augsne konfliktiem, jo vecākiem visbiežāk nenotiek šī jaunā modeļa meklēšana . viņiem jau ir esošais un nereti ir vēlme savējo uzskatīt par pareizāko, liekot citiem ar tā domāt. Kā arī vecākiem gribas būs noderīgiem jaunajā ģimenē, līdz ar to tiek biežāk pārkāpta personiskā telpa, kas visiem ir nepieciešama. Katrs grib iekļauties jaunajā dzīvē ar saviem noteikumiem.

Šādās situācijās ir ļoti svarīgi, vai izdodas pārrunāt šīs radušās sarežģītās situācijas, vai vispār izdodas saprast, kas kuram ir vajadzīgs šajā kopdzīvē ar vecākiem. Kas vīram, sievai un kas šajā gadījumā vīramātei. Ja izdodas par to atklāti, normāli, korekti, bez emocijām, ar savstarpēju cieņu izrunāties un atrast kaut kādus kompromisus, tad sadzīvot var diezgan veiksmīgi.

Būtībā šī situācija ir stāsts par robežām un sarunāšanos, vai nesarunāšanos, kas ir kopdzīves pamats, par to, ka gaidām kaut ko, ko paši esam iztēlojušies, tomēr saņemam to, kā ir, un tas bieži vien nesaskan ar mūsu vēlmēm.

Lai varētu sadzīvot, šajā situācijā nedrīkst atkāpties no problēmu izrunāšanas un vēlmes tās risināt. Un tas skar abas puses – gan jūs, gan vīramāti. Svarīgi ir ar runāt tā, lai jūs saprot, pastāstot par savām sajūtām, vēlmēm, līdzīgi uzklausot arī otru.

Svarīgi ir, vai tas otrs cilvēks vispār dzird un saprot, ko tu viņam vēlies pateikt. Iespējams problēma ir arī tajā apstāklī, kad otra puse nemaz nezina un neizprot jūsu vēlmes.

 Ja nav iespējas šo situāciju risināt kompromisa veidā, tad iespējams ir jāizvērtē kopā dzīvošanas fakts, jāizvērtē viss, ko spēs pieņemt un ko ne un ,iespējams jāmeklē atrisinājums uzdevumam – kā dzīvot atsevišķi, tai pat laikā atbalstot un palīdzot vīramātei nepieciešamības gadījumā, un saglabājot draudzīgas attiecības.

Ejamie ceļi ir vismaz trīs – dzīvot kopā aktīvi meklējot kompromisus, nevis turot spriedzi sevī, dzīvot atsevišķi vai....samierināties, kas noteikti nav risinājums, bet padziļinās konfliktu.

 Lai izdodas rast pareizo risinājumu, Inese