Labdien, manam draugam,
ar kuru esam kopā 5 gadus, visticamāk ir Aspergera sindroms. Šī iemesla dēļ mēs
bieži viens otru nespējam saprast. Manuprāt, ja viņš zinātu, ka viņam ir
Aspergers, viņš varētu sākt labāk izprast, kādēļ mēs esam tik atšķirīgi. Es vēlējos
pajautāt, kā man būtu labāk sākt runāt ar viņu par šo tēmu? Un vai tam vispār
varētu būt jēga, jo esmu lasījusi, ka cilvēks ar Aspergeru pasauli un sociālos
procesus tajā uztver savādāk un iespējams, ka to mainīt nevar.
Labdien,Natālija
Katrā cilvēkā ir citādāks
personības izpausmju, attieksmju, vērtību un interešu kopums un jebkurās
attiecībās ir kopīgā un atšķirīgā meklēšanas posmi. Un nav brīnums, kad pēc
sākotnējā posma, kad tiek meklēts kopīgais, iestājas nākamais posms – atšķirīgā
meklējumi. Un tad aktualizējas jautājums – kā mēs pieņemam šīs atšķirības?
Pēc uzrakstītā saprotu, ka Tavs
draugs neizprot vai arī nepieņem atšķirības, kuras pastāv starp jums. Diagnoze
– Aspergera sindroms skan nopietni. Vai tā ir patiesība, vēlams konsultēties
pie speciālista. Jebkurā gadījumā, ieteicams, ir runāt ar savu partneri par to,
kas tieši Tevi neapmierina, kā Tu to visu saredzi, kas Tev pietrūkst, kā
jūties, kas nav pieņemams, kā arī pateikt to, kas savukārt apmierina, patīk un
uzklausot viņa viedokli, tad arī veidosies diskusija, kuras rezultātā varēs
rast kompromisu vai arī izdarīt secinājumus.
Lai izdodas,
Inese
|