Labdien. Mana ģimenē  ir kada problema, kuru neizinu ka isti risinat. pagajusaja gada nogale, mums piedzima bērniņš, virs protams loti priecigs, taču lielakoties visas rupes gulstas uz maniem pleciem par maju un bērna aprūpe. Vīrs strādā cita pilseta, otra Latvijas pusē, lidz ar to majas ir tikai nedelas nogales. praktiski bernu audiznu viena, kad vinjs ir majas, bernu panjem labi, ja divas reizes rokas, kopā vairs nekur neejam nebraucam. vinjs viens pats organize sev brivdienas,dodas pie draugiem un nakti tikai parrodas majas,vai majas sez pie TV. Es isti neesmu apmierinata ar tadu attieksmi un dzivi, saprotu, ka mazs berns, nekur talu neaizbrauksi, bet tomer, tas nebija, tas ko gaidiju, kad ar vinju precejos. Esmu centusies ar vinju par to, runat, tad vinjs igns paliek un saka, ka ir noguris, ka neko negrib, kad kaut ko ierosinu, tad saka, lai braucu/eju viena, viņš negrib. Lūdzu dodiet padomu, ko man darīt, ka man rīkoties!

Labdien, Anete!

            Pāru attiecības iziet cauri vairākiem posmiem. Izskatās, ka jūs no iemīlēšanās posma esat pārgājuši nākamajā, kad esat kļuvuši par vecākiem. Tas nes sev līdzi jaunu realitāti, kas prasa savas dzīves pārkārtošanos, jaunus pienākumus, rūpes, atbildību, kā arī vairāku lomu sajaukšanos. Konkrēti šajā gadījumā jūs esat ne tikai vairs sieviete, bet arī māte un tāpat vīrs ir kļuvis ar par tēvu. Tas viss līdzi nes kaut ko jaunu, bet arī kaut kas tiek zaudēts. Tā tas notiek, kad zūd tā iekšējā kopības sajūta, kas bija pirms bērniņa nākšanas pasaulē. Bet to ir iespējams atrast caur jaunu prizmu – esot vecākiem. Katrs cilvēks citādāk pārdzīvo vecā zaudējumu un jaunā rašanos. Svarīgi šajā posmā nezaudēt attiecību kvalitāti.

 Jaunās lomas nereti līdzi nes sev neapmierinātību, jo novārtā ir atstāta loma – sieviete un vīrietis kā pāris. Šis ir periods, kad neizrunātās emocijas sāk pārvērsties aizvainojumā, dusmās, neapmierinātībā, vieglā aizkaitināmībā, izolētībā un uzslāņojas virsū mīlestībai. Sieviete parasti šajā periodā, kad bērniņš tikko nācis pasaulē ir ļoti noslogota un koncentrējusies uz bērnu, viņai nepieciešama palīdzība un atbalsts. Emocijas krājas. Vīrietim ,savukārt bieži vien grūtāk pieņemt, ka uzmanība , kas bija veltīta viņam, tagad ir jādala ar kādu. Kā arī jaunas rūpes un atbildība liek noslēgties. Emocijas krājas.

Un katrs savu neapmierinātību mēģina risināt citādāk. Kāds strīdas, cits izolējas ...

Svarīgi atklāti izrunāt, kā jūs jūtaties kā vecāki , kā sieviete un vīrietis. Ieteicams, šādās situācijās ir atklāti runāt par to, kas satrauc, kā jūties pati, ko vēlies sagaidīt, pastāstīt, nepārmetot, kā jūties, ja nesaņem atbalstu, kad viens dodas izklaidēties, mēģināt saprast kādēļ Tevi tas nomāc. Tai pat laikā uzklausot un respektējot ar viņa vēlmes un jūtas. Kopības sajūtu atjaunot var iesaistot vīru kopīgās rūpēs par bērnu , negaidot palīdzību, bet palūdzot konkrētu palīdzību. Kopīgi rast kompromisu ikdienas pienākumos un rūpēs. Rast iespēju abiem kopā uz brīdi izrauties no vecāku lomas, izmantojot palīdzību no malas.

Ar cieņu, Inese.