Labdien. Mana problēma ir šāda, reizēm jūtu, ka kaut kur iesprūstu.
Konkrētāk, nepārtraukti nepieciešams kāds, kam pieķerties kaut vai domās. Bet
es atskārstu, ka man šo cilvēku nevajag. Es pat to apzinos ar prātu, bet ne ar
sirdi. Man ir izdevies pāris cilvēkus atlaist un ir kļuvis vieglāk, vairs nav
nekādu problēmu kontaktēties ar šiem ‘atlaistajiem’ cilvēkiem, bet tad sapratu,
ka visu laiku ir jābūt kādam vienam par ko domāt un nav spēka ’atlaist’.
Iespējams tas ir tāpēc, ka ir nepieciešama mīlestība un rūpes, kas iztrūkst.
Spēju aizvietot šīs sajūtas ar daudz dažādām interesēm, bet, kad uznāk
‘melnie’, tad nevar saņemties nekā – ar prātu tikai apzinos, bet griba izplēn.
Sāku apsvērt domu, ka varbūt man vajadzētu apmeklēt psihologu? Vai šī būtu īstā
palīdzība, kuru meklēt? Ko Jūs ieteiktu man darīt?
Labdien, Agnese!
Izklausās, ka esat sevis izzināšanas
procesā un vēlaties rast iespēju palīdzēt sev grūtos dzīves brīžos. Iestrēgšana
ir dabisks process, kad cilvēks ir ceļā uz kādu noteiktu mērķi. Tomēr svarīgi
apzināties kā šo iestrēgšanas brīdi novērst vai virzīt tālāk. To varētu
skaidrot kā brīdi, kad ir iespēja izvērtēt, kur esmu, ko šeit daru un vai
vispār esmu, vai neesmu uz pareizā ceļa
Domājot par Jūsu pieķeršanās stāstu,
gribas teikt, ka cilvēks ir sociāla būtne, tad iespējams arī saprotams kādēļ
vēlaties kādam pieķerties. Dzīve ir kā piedzīvojumu grāmata, Jūs varat to šķirstīt
šurpu – turpu, kavēties atmiņās, bet varat arī izvēlēties šajās lapās vairāk
neskatīties!
Patiesi ieteiktu Jums apmeklēt
psihologu, jo tas varētu būt veids kā atrast tieši savas pareizās atbildes
noteiktā dzīves ceļā!
Kā var adoptēt bērniņu, kur var atrast nepieciešamo informāciju un
nosacījumus, lai varētu adoptēt? Kur vērsties?
Agnese
Sveicināti, Agnese!
Lai apzinātu
adopcijas nosacījumus aicinu Jūs iepazīties ar Ministru kabineta noteikumiem
Nr.111, kuri nosaka kārtību, kādā adoptējami bērni. Sk.šeit:http://likumi.lv/doc.php?id=72987
Informēju arī, ka adopcijas
norises gaitu pārrauga bāriņtiesa, tādēļ ja esat nolēmusi uzņemt bērnu savā
ģimenē, tad jāvēršas šajā institūcijā, kas atrodas Jūsu deklarētās dzīvesvietas
pašvaldībā.
Labklājības
ministrija ir izstrādājusi detalizētu informāciju, kur soli pa solim varat
iepazīties ar to, kā tiek organizēta un izskatīta adopcijas kārtība.
Nepieciešamo informāciju varat apskatīt šeit: http://www.lm.gov.lv/text/1550
Lai Jums veicas!
Atbildi sagatavoja: sociālā darbiniece Laima Valpētere
Labdien, mani vecāki ir atkarīgi no alkohola jau ilgus gadus, kur var
vērsties, ja vēlos viņiem palīdzēt? Bet viņi paši neatzīst savu atkarību. Kā
viņus mēģināt ieinteresēt dzīvei, ja viņi neredz jēgu dzīvei pat savos bērnos? Agnese
Labdien, Agnese!
Vispirms vēlos teikt paldies par uzdrīkstēšanos atklāt un runāt par grūtībām
kādas esat novērojusi savā ģimenē. Diemžēl alkohola atkarība ir plaši izplatīta
un vairums alkohola atkarīgie cilvēki paši saviem spēkiem nespēj pārvarēt savu
atkarību. Un līdzīgi kā Jūsu vecāku gadījumā tie to nemaz neatzīst. Atkarība
var sākties ar pavisam parastu iedzeršanu piektdienu, sestdienu vakaros vai
tikai svētku reizēs, tā var veidoties vairāku gadu garumā un cilvēks to patiesi
pats nemaz nemana. Tipiskākais atkarīgā viedoklis parasti skan tā: „Es visu
kontrolēju, es pats varu visu jebkurā brīdī pārtraukt!” Alkohols tā ir slimība,
lai to izārstētu cilvēkam ir nepieciešama speciālistu palīdzība. Palīdzību
alkohola atkarībā var sniegt sociālais darbinieks, psihologs, psihoterapeits,
psihiatrs, vai atkarības profilakses speciālists. Šie ir profesionāļi ir
kompetenti palīdzēt rast risinājumu dažāda rakstura problēmās un arī alkohola
atkarības gadījumā varat vērsties pie tiem, ja vēlaties palīdzēt saviem
vecākiem. Sadarbībai jābūt regulārai, jo persona, kas pārtraucot lietot
alkoholu jebkurā brīdī pastāv risks „krist atpakaļ” un pielietot zināmos
uzvedības modeļus, jo jaunus uzvedības/ darbības ir grūti uzreiz mainīt. Tomēr
darbs visveiksmīgāk ir iespējams, tad ja pati persona ir motivēta mainīt savu
dzīvi un iesaistīties problēmas risināšanā, pretējā gadījumā tā ir lieki
iztērēta enerģija. Protams, saprotama Jūsu vēlme vecākiem palīdzēt, tāpēc
ieteicams ar vecākiem par to runāt. Svarīgi ir pašam izprast notiekošu un
veidot sarunu par novēroto, izrādot rūpes un nenosodīt!
Jāteic, ka Jūsu vēstulē ir jūtams, ka esat
norūpējusies par saviem vecākiem. Un tas ir pavisam saprotami, jo tā ir Jūsu
ģimene un Jums tā nav vienaldzīga. Tāpēc būtiski, lai saprastu, kas tieši Jums
palīdzētu sniegt atbalstu vecākiem un, lai rast spēku sevī, ieteiktu Jums
apmeklēt atbalsta vai pašpalīdzības grupas atkarīgo cilvēku tuviniekiem. Ja
dzīvojat Rīgā, tad šos pakalpojumus varat saņemt bez maksas. Pievienoju vienu
no piemēriem, kur varat painteresēties vairāk par pašpalīdzības grupām:
Nepārvērtiet vecāku problēmu par savu, jo tad nemaz
nemanot kļūsiet par līdzatkarīgu personu. Vecākiem pašiem ir jāiemācās tikt ar
savu dzīvi galā, tāpat atrast dzīves jēgu. Atkarīgās personas bieži meklē kādu,
kas uzņemtos rūpes par viņiem, esot bezpalīdzīgi un nevarīgi.
Labdien, vai varat mani pakonsultēt kur
vispār var apgūt sociālā darbinieka profesiju? Un kādām prasmēm strādājot šajā
amatā būtu jāpiemīt? Uz kādu ideju balstās sociālais darbs kā tāds?
Paldies!
Anna
Labdien, Anna! Priecājos, ka
izrādāt interesi par sociālā darbinieka profesiju. Jāteic, ka neesat vienīgā,
kurai ir radies šāds jautājums, diskusijas par šiem jautājumiem ir radušās arī
starp daudziem sabiedrības locekļiem. Līdz ar to pieņemu, ka Jums sniegtā atbilde
noderēs arī citiem interesentiem un mūsu portāla lasītājiem.
Ja vēlaties apgūt sociālā
darbinieka profesiju, tad pašreiz Rīgā šādas studiju iespējas piedāvā tādas
augstākās izglītības iestādes kā Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas
Universitāte, Psiholoģijas augstskola, Vadības un sociālā darba augstskola
„Attīstība”, Latvijas Kristīgā akadēmija, savukārt ārpus Rīgas iespējams studēt
Daugavpils Augstskolā vai Liepājas Universitātē. Detalizētu informāciju par
studiju programmu vai studiju norisi skatiet augstskolu mājas lapās.
Informācija par sociālā
darbinieka prasmēm iesaku apskatīt profesijas standartā. Pieejams internetā:
Savukārt, runājot par Jūsu
jautājumu izskaidrot sociālā darba ideju, saskatu nepieciešamību atsaukties pēc
Latvijas likumdošanas Sociālās palīdzības un pakalpojuma likumu, kas nosaka, ka
sociālais darbs ir: „profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm,
personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli
funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus” (..)Sociālā
darba mērķis ir palīdzēt personai,
ģimenei un personu grupai noteikt, atrisināt vai mazināt sociālās problēmas,
attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmas.[1]
[1]Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums
Ceru, ka būšu palīdzējusi atrast
atbildi uz Jūsu jautājumu! Vēlu veiksmi Jums turpmāko ceļu meklējumos!